Mēbeļu kolekcija “Tower Evo”

Newform biroja mēbeļu kolekcija “Tower Evo” ir radīta, simbolizējot mūsdienīgi dinamisku dzīves stilu ar iedvesmu izaugsmei.

Elegantais un ambiciozais dizains rosina panākumiem un asociējas ar veiksmi. Mēbeles domātas tādas darba vides iekārtošanai, kura sekmē vadītāja ikdienā nepieciešamo radošumu un spēju pieņemt oriģinālus lēmumus.

Kā izteiksmes līdzeklis izmantota tādu materiālu kā stikls, metāls un melamīna koka imitācijas gaumīga kombinācija skapju, plauktu un galdu detaļās. Masīvo koka paneļu un vieglo stikla virsmu kontrasts papildina mēbeļu askētismu. Koka imitācijas virsma ir ar nelielu reljefu, ko akcentē pietuvinātu krāsu toņu gludās faktūras. Savukārt individuāli radītais rokturu dizains, kas abstrakti attēlo metropoles ainavu, pasvītro mēbeļu pilsētniecisko stilu.

Tā kā mēbeles ir ergonomiskas ar pārdomātu kombinēšanas iespēju, tās pēc nepieciešamības var ērti piemērot telpas plānojumam – lielākā telpā izcelt darba zonu kā dizaina elementu vai arī, racionāli veidojot sienas skapju sistēmas, tām pievienojot atbilstīgus galdu paplašinājumus, panākt maksimālu funkcionalitāti šaurākos birojos.

“Tower Evo” kolekcijas mēbeles papildina atsevišķi sienu paneļi un atvērtie plaukti, kas dod iespēju funkcionāli izmantot sienas, kā arī ir vizuāli izteiksmīgi. Atkarībā no materiālu un modeļu izvēles mēbeļu cenu līmenis svārstās plašā diapazonā, kas šīs kolekcijas mēbeles padara pievilcīgas gan praktiskam, gan reprezentablam pielietojumam.

Ekonomiskās klases mēbeles “Eidos Evo” un “Vista”

Vienas no pieejamākajām mūsdienīga dizaina biroja mēbeļu sērijām ir Newform “Eidos Evo” un Newform “Vista”. Šīm sērijām ir raksturīgas tievas galdu kājas un plāni mēbeļu paneļi, kas telpai piešķir brīvu, neuzbāzīgu gaisotni, savukārt šo mēbeļu sēriju plašā krāsu izvēle ļauj telpai piešķirt dažādas papildu noskaņas – sākot ar solīdu (piemēram, tumšā venge krāsa) un beidzot ar vieglu, nomierinošu (piemēram, baltā krāsa).

vista-2

“Vista” dokumentu skapis ar rūdīta stikla durvīm. Izmērs (P x A x Dz cm): 180 x 160 x 46

vista-3
“Vista” atvilktņu skapītis uz ritenīšiem. Izmēri: 42 x 60 x 56
vista-4
“Vista” skapītis ar koka durvīm. Izmēri: 90 x 80 x 46

vista-7

“Eidos Evo” sapuču galds venge krāsā 10 personām

vista-5
“Vista” dokumentu skapis ar koka durvīm. Izmēri: 90 x 200 x 46
vista-6
“Vista” skapis bez durvīm

vista-1

“Eidos evo” rakstāmgalds venge krāsā ar baltu atvilktņu skapīti uz ritenīšiem

Vairāk informācijas par šīm mēbeļu sērijām Jūs varat atrast mūsu mājaslapas “Eidos Evo” sadaļā un “Vista” sadaļā. Tāpat arī savus jautājumus par šo sēriju dizaina un krāsu iespējām varat vaicāt, rakstot uz epastu birojs@birojamebeles.lv vai zvanot pa tālruni 27 248 248.

Kā lielāks pusdienu galds var palielināt produktivitāti

Programmēšanas uzņēmuma Atlassian noliktavai līdzīgajā birojā ir telpa, kas izskatās kā amfiteātris, un tajā notiek visas personāla pulcēšanās, kā arī pusdienlaika vingrošana.

Džejs Simons (Jay Simons), Atlassian prezidents, zina stāstīt, ka ēka sākotnēji bija grāmatu iespiešanas rūpnīca. Viņš saka, ka tā ir kā “liela divstāvu noliktava ar daudzām tērauda sijām un daudz dabisko gaismu”.

Bet biroja straujā izaugsme līdz 300 darbiniekiem ir novedusi pie darbinieku gaušanās, ka šādam darbinieku skaitam ar esošajām konferenču telpām birojā ir par maz. “Mēs esam arvien straujāk tuvojamies brīdim, kad mums šeit pietrūks vietas,” saka Simons.

Šā iemesla dēļ Atlassian uzstādīja siltuma un kustību sensorus, lai izsekotu, kad un cik bieži tiek izmantots katrs rakstāmgalds, istaba un sapulču telpa. Rezultāts? Rakstāmgaldi tika izmantoti tikai 20 procentos no darba dienas laika, kurpretī konferenču telpas — vidēji 40 procentus.

Simons ir pārliecināts, ka darbinieku kustības izsekošana anonīmā veidā palīdzēs pārvērst rakstāmgaldu telpas sapulču telpās vai vismaz regulēt sanāksmes tā, lai sanāksmju telpās neveidotos sastrēgumi. “Ja mēs izmantojam datus, lai veidotu vidi, kurā cilvēki varētu būt vēl ražīgāki, galu galā tas mums ne tikai palīdzēs ietaupīt naudu, bet arī palīdzēs to pelnīt,” viņš saka.

Cilvēku plūsmas pētījumi darba vietā tiek veikti jau vairāk nekā gadsimtu. Kad radās pirmās rūpnīcas, ekonomisti vēroja strādniekus un analizēja to darbības, lai beigu beigās, izmantojot iegūtās atziņas, izveidotu konveijera līnijas masu produkcijas ražošanai.

Deivids Lērers (David Lehrer) ir pētnieks Kalifornijas universitātē, Berklijā, kurš pēta, kā komerciālās ēkas padarīt lietderīgākas un efektīvākas. “Produktivitātes mērīšana ir ļoti sarežģīts uzdevums,” viņš saka. „Sarežģīts tāpēc, ka mūsdienu birojos darbinieki bieži atrodas kustībā vai strādā darba grupās, un šā darba produkti, piemēram, jaunas idejas, bieži ir nemateriālas un grūti izsakāmas kvantitatīvās mērvienībās.”

Viens no veidiem, kā to darīt, ir konsultāciju uzņēmuma Humanyze pieeja, ko uzņēmuma direktors Bens Veibers (Ben Waber) sauc par “darbinieku izskaitļošanu”. Tas darbojas šādi: Humanyze klienta darbiniekus aprīko ar mikrofonu, akselerometru un bezvadu izsekošanas ierīci, kas nosaka, kur klienta darbinieki iet, ar ko viņi runā un cik bieži viņi to dara.

“Pēc tam mēs, Humanyze, šos datus sasaistām ar citiem datiem, piemēram, ar darbinieku ražīgumu vai klienta uzņēmuma peļņas rādītājiem,” stāsta Veibers, “un mēs iegūstam priekšstatu par darbinieku ieguldījumu uzņēmuma darbībā. Tālāk mēs šo informāciju nododam klientam, kas to var attiecīgi izmantot, lai savu darbību padarītu efektīvāku.”

Šādā veidā viens no Veibera uzņēmuma klientiem, piemēram, atklāja, ka programmētāji, kas ēda pusdienas lielās grupās, vidēji dienā uzprogrammēja par 10 procentiem vairāk nekā tie, kas ēda vieni vai ar mazāku kolēģu skaitu, savukārt pārdevēji, kuriem bija vairāk pazīšanos un draudzību ar citiem uzņēmuma kolēģiem, bija veiksmīgāki un spēja pārdot vairāk. Šo atklājumu rezultātā Veibera klients savā uzņēmumā ieviesa lielākus pusdienu galdus un gaiteņos izvietoja kafijas automātus, kur darbiniekiem netīšām saskrieties un nodibināt jaunas pazīšanās.

“Kur jūs pavadāt laiku, kurš ar kuru sarunājas utt. — šī informācija kļūst ļoti svarīga, kad runa ir par to, cik efektīvi mēs esam un cik laimīgi mēs esam darbā,” Veibers piebilst.

Arī savā uzņēmumā viņš rūpīgi izseko savus darbiniekus; viņa uzmanības lokā ir pat tādi jautājumi kā, piemēram, kurš bezmaksas našķis spēj visefektīvāk ievilināt cilvēkus atpūtas telpā. “Ja mums ir šāda informācija, tad mēs to izmantosim, lai darbiniekiem piedāvātu to, ko viņi grib visvairāk,” saka Veibers.

Tomēr ar plašām telpām, kur cilvēkiem pulcēties, piemēram, pusdienu pārtraukumā, vēl ir par maz, lai darba vieta kļūtu produktīva.

Kristīne Kongdona (Christine Congdon) ir Sakaru pētniecības nodaļas direktore biroja dizaina firmā Steelcase, kas cita starpā darba ieradumu pētīšanai jau vairākus gadu desmitus izmanto arī video novērošanu. Kā vienu no pēdējā laika nozīmīgākajām tendencēm viņa atzīmē nesen uzliesmojušo pretreakciju pret atvērta plānojuma birojiem, ko viņa skaidro šādi: “Ja darbiniekiem nav iespējams strādāt individuāli, tie sāk pakļauties bara instinktam, un tas nevairo ne darba produktivitāti, ne apmierinātību ar darba apstākļiem.”

Šā iemesla dēļ Steelcase saviem klientiem iesaka birojos izveidot gan darbinieku privātās, no pārējiem nošķirtās telpas, gan arī ērtas vietas, kur tikties grupās. Kongdona ir pārliecināta, ka ideālas darbvietas izplānošana un īstenošana ir šo pūļu vērta.

„Kad Steelcase pārveidoja savus birojus,” viņa stāsta, „mūsu darbinieki kļuva ievērojami apmierinātāki, ka tagad viņiem ir dažādas izvēles iespējas, kur strādāt un tikties ar kolēģiem — savā privātajā telpā vai kādā no daudzajām atpūtas vietām. Turklāt ieguvums nebija tikai psiholoģisks vien — neilgi pēc šīm pārmaiņām mūsu uzņēmuma peļņa pieauga par 48%.”

Uz darbinieku sadarbību orientēts biroja iekārtojums

Kad beidzās Otrais pasaules karš, ASV universitātes bija spiestas piepūlēties, lai piesaistītu jaunus studentus. Līdzīgi citām augstskolām, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts šim nolūkam uzcēla vairākus jaunus daudzdzīvokļu mājokļus, kuros apmesties no kara pārnākušajām jauniešiem un viņu jaunajām ģimenēm. Viens no šiem jaunajiem mājokļiem tika nosaukts par Westgate West, un tas vienlaikus kalpoja arī par pētniecības laboratoriju trim 20. gadsimta spožākajiem sociālo zinātņu zinātniekiem. Atziņas, ko viņi ieguva, pētot šos jaunuzceltos mājokļus un to iemītniekus, pilnībā mainīja cilvēku uzskatus par biroja telpām un to plānojumu.

Kā tas sākās

1940. gadu beigās psihologi Leons Festingers (Leon Festinger), Stenlijs Šahters (Stanley Schachter) un sociologs Kurts Beks (Kurt Back) sāka prātot, kā rodas un veidojas cilvēku sasvstarpējā draudzība. Kāpēc daži svešinieki izveido ilgstošas draudzīgas attiecības, kamēr citi netiek tālāk par virspusējām frāzēm? Daži eksperti, to vidū Zigmunds Freids, uzskatīja, ka draudzības veidošanās ir izskaidrojama ar bērnībā iegūtām vērtībām un uzskatiem, kas tālākajā dzīvē tad arī nosaka draudzību veidošanas mehānismus. Taču Festingers, Šahters un Beks devās citā virzienā un attīstīja teoriju, kas cita starpā ir radniecīga tai, kuru, plānojot savus birojus, izmantoja Stīvs Džobss, Google dibinātājs Sergejs Brins un citi mūsdienu biznesa celmlauži.

Šie pētnieki uzskatīja, ka atslēga uz draudzības veidošanu ir fiziskā telpa, proti, ka “draudzībai ir lielāka iespēja rasties tur, kur cilvēku starpā notiek īsi un pasīvi kontakti, piemēram, cilvēkiem satiekoties, kad viņi iet no/uz mājām vai pastaigājas pa tuvāko apkārtni”. Pēc pētnieku domām, draudzību cilvēku starpā neveidoja līdzīgi uzskati un intereses, bet gan bieža saskarsme, savukārt uzskati un intereses pielāgojās jau pēc tam, vēlākā draudzības fāzē.

Westgate west

Dažus mēnešus pēc tam, kad jaunie studenti bija ievākušies Westgate West mājoklī, Festingers ar kolēģiem viņus uzrunāja un lūdza nosaukt trīs tuvākos draugus, ko viņi šajā laikā bija ieguvuši savā jaunajā mājvietā. Rezultāti bija aizraujoši, un tiem bija ļoti maz sakara ar cilvēku vērtībām un uzskatiem. Četrdesmit divos procentos gadījumu tuvākie draugi bija tiešie kaimiņi, tātad 7. dzīvokļa iemītnieks (skat. attēlu) ar lielāku varbūtību par saviem draugiem norādīs 6. un 8. dzīvoklī dzīvojošos, nevis 9. un 10. dzīvoklī mītošos. Vēl pārsteidzošāk bija atklāt, ka laimīgie 1. un 5. dzīvokļa iemītnieki izrādījās vispopulārākie ēkā, un nevis tāpēc, ka viņi bija laipnāki vai interesantāki par citiem, bet tāpēc, ka tie mājoja tieši pie kāpnēm, ko augšstāva kaimiņi bija spiesti izmantot, lai nokļūtu ēkas otrajā stāvā. Protams, ne visas no šīm nejaušajām mijiedarbībām veicināja draudzību, taču kopumā 1. un 5. dzīvokļa iedzīvotājiem bija lielāka iespēja iepazīties ar jauniem cilvēkiem un nodibināt draudzību.

Westgate West kā iedvesmas avots Pixar kinostudijai

Pusgadsimtu pēc šā pētījuma Westgate West mājoklī gūtās atziņas pamazām sāka ienākt arī biroju kultūrā. Stīvs Džobss nesen bija iegādājies Pixar kinostudiju, kurā animatori sākotnēji strādāja vienā ēkā, vadītāji un redaktori otrā ēkā, datorzinātnieki vēl citā, un secināja, ka visas šīs grupas dzīvo un strādā pārāk noslēgti cita no citas un ka tādējādi tiek kavēta ideju un risinājumu apmaiņa starp tām.

Džobsam ienāca prātā, ka varbūt filmu animators varētu nākt klajā ar jaunām idejām gadījumos, kad datorzinātnieks būs nonācis strupceļā; un varbūt uzņēmuma vadītāji varētu uzzināt vairāk par uzņēmuma darbību, ja tie reizēm satiktu animatorus biroja virtuvē vai datorzinātniekus pie ūdens statīva. Džobss pārveidoja Pixar biroja plānojumu un izmitināja visus kinostudijas darbiniekus vienā ēkā, kurā bija daudz dažādu gaiteņu un eju, kur cilvēkiem nejauši satikties un iepazīties tuvāk. Redzot, kādu iespaidu šāds plānojums atstāj uz darbiniekiem, Džons Laseters (John Lasseter), Pixar radošais direktors, atzina, ka viņš “nekad iepriekš nebija redzējis ēku, kas vairāk par šo veicinātu sadarbību un jaunradi”.

Google noteikums “50 metri no pārtikas”

Arī Google Ņujorkas birojs iemieso daudz ko no šīm pašām idejām. Augošais birojs jau ir kļuvis tik pamatīgs, ka aizņem visu stāvu (un dažas telpas arī citos stāvos) ēkā, kas aptver veselu kvartālu Manhetenā. Tā kā lifti, kas savienoja Google telpas starp stāviem, bija pārāk lēni, arhitekti, lai aiztaupītu darbiniekiem lieku gaidīšanu, starp blakusesošiem stāviem uzbūvēja šahtas ar vertikālām trepēm. Tagad darbinieki, kas tās izmanto, ir spiesti regulāri “nejauši saskrieties”, kas saskan arī ar Stīva Džobsa centieniem darbinieku vidū veicināt neplānotu saskarsmi un sadarbību.

Vēl viens Google jaunievedums biroja iekārtošanā ir princips, ka neviena biroja telpa nedrīkst atrasties tālāk par 50 metriem no pārtikas – restorāna, kafejnīcas vai virtuves –, un tas savukārt mudina darbiniekus regulāri doties kaut ko iekost un tādējādi sastapties ar tuvākiem un tālākiem kolēģiem. Līdz ar to, pat ja Google darbinieki nespēj būt pastāvīgi jaunu ideju ģeneratori, ir lērums pierādījumu, kas apliecina, ka viņi izbauda savu darbu, un tas paaugstina ne tikai viņu darba motivāciju, bet galu galā arī ražīgumu.

Noslēgumā

Festingers un viņa kolēģi izdarīja pareizu izvēli, kad viņi, pētot draudzību veidošanos, nolēma savu uzmanību pievērst telpas nozīmei, taču pats apbrīnojamākais tajā ir tas, cik dziļi šo zinātnieku atziņas pēc 50 gadiem ir ietekmējušas korporatīvās pasaules viedākos domātājus. Taisnība, ka cilvēki ar līdzīgiem uzskatiem spēj labāk satikt, savukārt cilvēki ar atšķirīgu pieredzi spēj veiksmīgāk ģenerēt inovatīvas idejas, taču neviena no šīm mijiedarbībām nevar pastāvēt bez paša svarīgākā – negaidītas satikšanās un neplānotas saskarsmes.

Pixar birojs

Galvenās iezīmes, kas biroju padara uz sadarbību orientētu

  • Atvērts plānojums un citi risinājumi, kas darbinieku vidū veicina nejaušas mijiedarbības.
  • Dažādas palīgtelpas vai zonas, piemēram, atpūtas istaba, saldumu stendi, dīvāni gaiteņos, kur pasēdēt un palasīt, galdiņi brīvos telpu stūros, kur apspriesties ar kolēģiem vai pastrādāt, un citas vietas, kas darbiniekus pamudinātu uz brīdi pamest savu ierasto darba vietu un tādējādi gūt jaunus iespaidus un idejas.
  • Uzsvars uz biroja iekārtojumu, kur mēbeles un zonējums ir izkārtoti tā, lai tur vienlaicīgi var uzturēties divi vai vairāki cilvēki, nevis tikai viens vientuļš darbinieks.
  • Biroja plānojums, kas veicina darbu (piemēram, jaunu ideju radīšanu) sabiedriskā vietā un citu darbinieku klātbūtnē, nevis noslēgtībā, vienatnē.

 

Raksta avots: http://99u.com/

Mūsdienīgas biroja mēbeles izskatās lieliski!

Mainoties laikiem, izmaiņas ir skārušas gandrīz katru dzīves jomu, to vidū arī biroja mēbeļu modi. Tradicionālu formu mēbeles tumšos toņos, kādas visbiežāk izmanto birojos, pamazām zaudē savu universālā pielietojuma slavu. Interjera dizaineru vidū arvien izplatītāks kļūst uzskats, ka tradicionālas koka mēbeles aizņem pārāk daudz vietas un liek birojam izskatīties pieblīvētam. Šā iemesla dēļ birojos arvien biežāk parādās slaidas, gaišas mēbeles, kas rada tīra, kārtīga interjera iespaidu un neaizņem daudz vietas. Protams, masīvas, tumšas mēbeles joprojām ir noteiktības un drošības simboli – šīs kvalitātes tām neviens neatņems –, taču vienlaikus šādas mēbeles ir arī konservatīvas un bieži vien vienmuļas. Ja Jūsu mērķis turpretī ir iekārtot mūsdienīgu, stilīgu biroju, tad šim nolūkam ir jāizvēlas mūsdienīgas mēbeles.

Tiesa, šajā brīdī varētu rasties jautājums: kas tad īsti ir mūsdienīgas biroja mēbeles? Pirmkārt, tās ir mēbeles, kuru konstrukcijā ir izmantots rūdīts stikls un/vai metāls. Šie materiāli ir izturīgi, kas savukārt ļauj mēbeļu virsmas izgatavot plānākas nekā koka mēbelēm un tādējādi radīt viegluma iespaidu. Tāpat no mūsdienīgu mēbeļu dizaina ir noņemts viss smagnējais, liekais, līdz ar to tās aizņem mazāk vietas un ir vieglāk kopjamas. Mūsdienīgu mēbeļu priekšplānā izvirzās funkcionalitāte, kas ir veidota no vieglām, gaumīgām konstrukcijām un mūsdienīgiem materiāliem gaišās krāsās.

Pateicoties tehnoloģiskajām inovācijām un izmantotajiem materiāliem, biroja mēbeļu klāsts un individualizēšanas iespējas, gan kombinējot krāsas un materiālus, gan formas un aksesuārus, ir milzīgas. Katram, kas iekārto biroja interjeru, ir plašas iespējas izaicināt savu iztēli un iegūt tieši to, ko viņš vēlas. Glancēts, matēts, caurspīdīgs stikls vai metāls ar hromētām, apsudrabotām vai apzeltītām virsmām, – tas viss ir iespējams. Īstenojot savas vēlmes, Jūs savu biroju varat padarīt par savu vizītkarti, kas darbiniekiem un apmeklētājiem cita starpā arī vēstīs, ka Jūsu uzņēmums iet līdzi laikam un nebaidās izmantot jaunievedumus. Tas ne tikai liecinās, ka Jūs esat ar skatu uz nākotni, bet šajā vidē nonākušos arī mudinās uz jaunām idejām un jauniem sasniegumiem.